Acu apsārtums, nieze, dedzināšana vai asarošana ir simptomi, ar kuriem dzīves laikā saskaras gandrīz ikviens. Dažkārt tas ir īslaicīgs diskomforts pēc garas darba dienas pie datora vai bezmiega nakts, taču citreiz acu kairinājums var signalizēt par nopietnāku problēmu – alerģiju, infekciju vai pat acu virsmas bojājumu.

Speciālisti uzsver, ka acu veselību nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. Acis ir īpaši jutīgs orgāns, un ilgstoša simptomu ignorēšana var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī redzes pasliktināšanos.

Sarkano acu cēloņi

Acu apsārtums rodas, kad paplašinās sīkie asinsvadi acu virsmā. To var izraisīt dažādi faktori – sākot no apkārtējās vides ietekmes līdz veselības problēmām.

Sausās acs sindroms

Viens no biežākajiem cēloņiem ir acu sausums. Mūsdienās daudzi cilvēki ilgstoši strādā pie datoriem, lieto viedtālruņus vai pavada daudz laika telpās ar kondicionētu gaisu.

Šādos apstākļos acis retāk mirkšķina, asaru plēvīte izžūst, un rodas dedzinoša vai smilšu sajūta acīs.

Alerģiskas reakcijas un infekcijas

Bieži vainojamas arī alerģijas. Putekšņi, dzīvnieku spalvas, putekļi vai kosmētikas līdzekļi var izraisīt acu apsārtumu, niezi un pastiprinātu asarošanu. Alerģiskām reakcijām raksturīgi, ka simptomi parasti skar abas acis vienlaikus.

Vēl viens izplatīts iemesls ir infekcijas – vīrusi vai baktēriju izraisīts konjunktivīts. Šādos gadījumos acis var būt ne tikai sarkanas, bet arī jutīgas pret gaismu, pietūkušas vai ar izdalījumiem.

Dažkārt acu kairinājumu rada ārēji faktori – dūmi, putekļi, hlors baseinos, spēcīgs vējš vai kontaktlēcu nepareiza lietošana. Pat nepietiekams miegs un stress var ietekmēt acu stāvokli.

Sarkanas acis, acu veselība un komplikācijas

Lielākoties viegls acu apsārtums pāriet dažu dienu laikā, tomēr ir simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt.

Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, ja:

  • sāpes acīs kļūst izteiktas;

  • redze kļūst miglaina;

  • rodas paaugstināta jutība pret gaismu;

  • acis stipri asaro vai parādās strutaini izdalījumi;

  • simptomi nepāriet vairākas dienas;

  • acī bijusi trauma vai tajā iekļuvis svešķermenis.

Šādos gadījumos nepieciešama acu ārsta konsultācija, jo kavēšanās var radīt komplikācijas.

Kā palīdzēt acīm mājas apstākļos?

Ja simptomus izraisa nogurums vai viegls kairinājums, bieži palīdz vienkārši profilakses pasākumi un atpūta.

Svarīgākais ir samazināt slodzi acīm. Strādājot pie ekrāniem, ieteicams ievērot tā saukto 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes paskatīties aptuveni 20 pēdu jeb sešu metru attālumā. Tas palīdz atslābināt acu muskuļus un samazina sausumu.

Noderīgas ir arī mākslīgās asaras jeb mitrinošie acu pilieni, kas palīdz atjaunot asaru plēvīti un mazina kairinājumu. Tomēr speciālisti iesaka nepārmērīgi lietot acu pilienus, kas paredzēti apsārtuma mazināšanai, jo ilgstošā lietošanā tie var radīt pretēju efektu.

Ja acis ir pietūkušas vai kņud, palīdzēt var vēsas kompreses. Savukārt alerģiju gadījumā svarīgi pēc iespējas izvairīties no alergēna un nepieciešamības gadījumā lietot ārsta ieteiktus medikamentus.

Zāles konjunktivīta gadījumā izvēlas atkarībā no iekaisuma cēloņa. Bakteriāla infekcija prasa antibiotiku ziedes, alerģiskam vai vīrusu konjunktivītam lieto attiecīgus pilienus un ziedes. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, lai iegūtu diagnozi un recepšu medikamentus.

Liela nozīme ir arī ikdienas paradumiem – pietiekamam miegam, regulārai atpūtai un šķidruma uzņemšanai. Acu veselību ietekmē arī uzturs, īpaši omega-3 taukskābes, A vitamīns un antioksidanti.

Kā pareizi rūpēties par acīm ikdienā?

Profilakse ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā izvairīties no acu kairinājuma un ilgtermiņa problēmām.

Strādājot pie datora, svarīgi nodrošināt pareizu apgaismojumu un monitora novietojumu. Ekrānam nevajadzētu atrasties pārāk tuvu vai pārāk augstu attiecībā pret acu līmeni.

Kontaktlēcu lietotājiem īpaši svarīga ir higiēna. Nepareiza lēcu kopšana vai pārāk ilga lietošana var veicināt infekcijas un radzenes bojājumus. Lēcas nekad nevajadzētu nēsāt ilgāk, nekā paredzēts.

Tāpat ieteicams izvairīties no acu berzēšanas ar rokām, jo tas var pārnest baktērijas un pastiprināt iekaisumu. Ja acīs iekļuvis svešķermenis, tās nevajadzētu berzt – labāk izskalot ar tīru ūdeni vai sterilu šķīdumu.

Saulainā laikā svarīgi lietot kvalitatīvas saulesbrilles ar UV aizsardzību. Ultravioletais starojums ilgtermiņā var bojāt acis un paātrināt dažādu acu slimību attīstību.

Kāpēc nevajadzētu atlikt vizīti pie speciālista?

Daudzi cilvēki acu apsārtumu uzskata tikai par kosmētisku problēmu, taču aiz šiem simptomiem var slēpties nopietnākas saslimšanas. Savlaicīga diagnostika palīdz novērst komplikācijas un saglabāt labu redzi ilgtermiņā.

Ja simptomi atkārtojas regulāri vai nepāriet, noteikti ieteicams konsultēties ar oftalmologu. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri ikdienā daudz strādā pie ekrāniem, lieto kontaktlēcas vai cieš no alerģijām.

Acis ikdienā tiek pakļautas lielai slodzei, tāpēc rūpes par to veselību ir tikpat svarīgas kā rūpes par pārējo organismu. Savlaicīga reakcija uz simptomiem, atpūta un pareizi ikdienas paradumi palīdz saglabāt acu komfortu un labu redzi daudzus gadus.